1. septembris – Zinību diena!
Kad kļavas lapu plaukstās sāk zīmēt sārtus un dzeltenus rakstus, klāt ir rudens. Septembra rītos katrs zāles pudurītisun krūmiņš zirneklīšu tīmeklī auklē rasas pērlītes. Tās noskatās, kā garām aiziet cilvēki. Katrs ar savām domām, priekiem un bēdām. Vasara savu darbu ir beigusi, klāt septembris ar gladiolām, kuras garākas par pirmklasniekiem,un jautrām, spurainām asterēm kā bērnudārza bērni. Sākas jauns mācību gads. Kāds tas būs, lielā mērā atkarīgs no mums katra. Ir svarīgi, lai mūs vada kāds mērķis, kaut arī pirmajā mirklī mēs to nesaskatām, īsti neapzināmies.
Mēs esam tik dažādi – gan atvērti, gan sevī noslēgušies, gan augstprātīgi un cienīgi.
Taču sirds dziļumos visi pazīstam biklumu, skumjas un šaubas. Kad nepieciešams drauga plecs un kāds saules stariņš sirdī. Vēsos septembra rītos sastapto cilvēku smaids un laba rīta vēlējums īgnumu aizpūš kā vējš. Tas ir maz un reizē tik daudz, tas ir vienkārši un reizē tik nepieciešami. Smaids ir kā saules stars, kurš saista ar neredzamiem pavedieniem mūs visus. Tad pelēkadiena var kļūt par varavīksni labiem darbiem, jo vislielākā vērtība ir tam, ko mēs darām no sirds, pat tad, ja citi to neievēro. Lai mums pietiek pacietības, iecietības, vēlmes un veiksmes labiem darbiem jaunajā mācību gadā!
